Profesija: IT
Mājas lapa: www.cepure.lv

Mega ziņas.

Arhīvs
Marts, 2024
26
27
28
29
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Ko gribam, to daram! Banku "patiesās sejas"...
Publicēts 27. janvārī, 2009.
Mūsu mērķis - laimīgs un apmierināts klients! Apmēram tā varētu traktēt praktiski visu komerbanku vidējo saukli - diemžēl dzīvē šis sauklis nebūt neatbilst patiesībai... Drīzāk: "Mūsu mērķis - nopelnīt par katru cenu!". Par to diemžēl liecina vairāki pēdējā laika notikumi - īpaši spilgti ir Aizkraukles Bankas un Swedbank rīcība - tas tikai apliecina, ka bankas rožainie solījumi ir tikai siers peļu slazdā...

Tātad: No "Dienas" raksta izriet:

"... Aizkraukles bankas rīcību, kura janvāra beigās masveidīgi informēja klientus par jaunām prasībām: ar 1.februāri par konta apkalpošanu būs jāmaksā pieci lati mēnesī, savukārt ja cilvēks šo summu maksāt nevēlas, jāparaksta līguma grozījumi, kuri būtiski paplašina bankas tiesības mainīt kredīta likmi, pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu un papildu ķīlu. Turklāt līdz 16.februārim visiem klientiem ir jāiesniedz virkne papildu dokumentu.

Likmi var celt par 2%


Pagājušās nedēļas beigās vairāki tūkstoši kredītņēmēju, kuri aizdevumi noformējuši Aizkraukles bankā, saņēmuši vēstuli no bankas, kurā norādīts, ka bankas pienākums ir pastāvīgi sekot līdzi aizņēmēju spējām pildīt līgumu saistības, sakarā ar ko klientiem ir jāiesniedz vairāki dokumenti — izziņas par ģimenes finanšu stāvokli, pārskats par kredīta izlietojumu utt. Klienti tiek arī informēti, ka turpmāk maksa par konta apkalpošanu būs pieci lati mēnesī, no kuras gan var izvairīties, noslēdzot papildu vienošanos par speciālo kontu. "Taču, kad kredītmenedžere man pa epastu aizsūtīja šīs vienošanās tekstu, kļuva skaidrs, ka tas patiesībā ir principiāli jauns kredītlīgums ar būtiski sliktākiem nosacījumiem man kā klientam," Dienai stāsta kāds bankas klients, kurš vēlējās palikt anonīms.

Viens no vienošanās punktiem tiešām atrunā jauna konta atvēršanu, taču pārējie grozījumi ir daudz nopietnāki. Pirmkārt, grozījumi samazina kredīta atmaksas termiņu par 25 gadiem, saglabājot gan iepriekš noteikto maksājumu grafiku. Tiesa, tiek atrunāts, ka pēc diviem gadiem banka termiņu var pagarināt saskaņā ar "spēkā esošo kredītpolitku". "Principā tas nozīmē: gribēsim — pagarināsim, gribēsim — nepagarināsim," jaunos noteikumus vērtē klients. Izpētot spēkā esošo un jauno līgumu, viņš arī secinājis, ka vairs netiek noteikta cena par pārfinansēšanos (iepriekš tā bijusi 10 lati), norādot vien, ka pārfinansēšanās notiek saskaņā ar "cenrādi", neprecizējot, kāds tas ir. Nākuši klāt arī papildu nosacījumi attiecībā uz likmes noteikšanu: piemēram, bankai ir tiesības bāzes likmi aizstāt ar kādu "bankas naudas cenas indeksu", kā arī vienpusēji paaugstināt procentu likmi par 2% — ja, piemēram, "palielinājušās aizdevēja izmaksas, kas saistītas ar kredītresursu piesaistīšanu". Kā secina klients, banka arī paplašina sev tiesības prasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai papildu ķīlu. Tagad šī norma neattiecas uz gadījumiem, kad ķīlas vērtība attiecībā pret kredīta summu ir samazinājusies tirgus tendenču izraisīto svārstību iespaidā, savukārt jaunajā grozījumu projektā šīs atrunas vairs nav.

Lai gan klients teorētiski var izvairīties no grozījumiem līgumā, piekrītot maksāt piecus latus mēnesī par konta apkalpošanu, klientam ir bažas, ka banka arī turpmāk cels šo tarifu, lai liktu vienošanos tomēr parakstīt.

Iesaka neko neparakstīt

Pati Aizkraukles banka uzsver, ka līgumu pārslēgšana uz diviem gadiem ir skaidrojama ar finanšu tirgus nestabilitāti. "Pēc diviem gadiem informācija par klientu tiks vēlreiz aktualizēta un līgums pagarināts uz nākamo termiņu," norāda banka. Banka neprecizē, kas ir "naudas cenas indekss", kurš var aizstāt bāzes likmi, taču atzīmē, ka šis punkts "var pasargāt klientu gadījumos, ja, piemēram, notiek straujas kredītlikmju indeksu svārstības".

PTAC direktore B.Vītoliņa, vērtējot bankas izvirzītās prasības, saka: apšaubāms varētu būt gan konta apkalpošanas maksas samērīgums, gan arī līgumu grozījumu taisnīgums, tādēļ viņa iesaka bankas klientiem nekādas vienošanās neparakstīt, bet gan apsvērt iespēju vērsties ar kolektīvu sūdzību. B.Vītoliņa atklāj, ka patlaban PTAC izskata vairākus iesniegumus tieši no Aizkraukles bankas klientiem.

Savukārt Latvijas kredītņēmēju apvienības konsultants Aivars Rudi domā, ka bankas prasība iesniegt vairākus papildu dokumentus ir veids, kā atrast ieganstus likmes paaugstināšanai, jo "jebkuram kredītņēmējam būs kāda neizpilde". Viņaprāt, banka šajā gadījumā nodarbojas ar "šantāžu likumiskos ietvaros" un tās mērķis ir "gūt maksimālu peļņu maksimāli īsā laikā". Pati banka gan uzsver, ka kampaņas nolūks ir "uzzināt aktuālo informāciju par klientu, lai problēmu gadījumos laikus palīdzētu viņam pieņemt pareizo lēmumu". 

 

Hmmm ... protams, var jau saprast banku, bet vai tiešām ar šādiem līdzekļiem ir jārealizē savi mērķi? Kas interesanti, tad juridiskais pamatojums tam visam ir visai nosacīts, lai neteiktu, ka "ar pirkstu ūdenī rakstīts"... piemēram:

"Apgalvojums, ka Kredītiestāžu likums paredz šādu pienākumu(izskan vēstulē un arī komentāros internetā), ir aplams. Jā, likumā tiešām ir teikts, ka bankai ir pienākums pastāvīgi sekot līdzi aizņēmēja maksātspējai, taču šis pants neparedz nekādus pienākumus aizņēmējam; tas paredz pienākumu BANKAI – pienākumu ieviest mehānismu aizņēmēju kontrolei, piemēram, paredzot attiecīgus līgumu noteikumus. Praktiski visām citām bankām līgumos ir tādi noteikumi, kas ļauj periodiski pieprasīt no aizņēmēja nepieciešamo informāciju. Acīmredzot, tā ir AB juristu laža, ka šādi noteikumi nav paredzēti, tādēļ viņi ir spiesti blefot, lai nedabūtu no FKTK pa ādu.
Ja tiešām pieņemtu, ka šis pants paredz pienākumu aizņēmējam, tad tikpat labi varētu apgalvot, ka uz šī panta pamata AB pa tiešo varētu prasīt iesniegt informāciju arī VIDam, darba devējiem, citām bankām: „Cienījamā SEB banka, dodiet, lūdzu mums Pētera konta izrakstu par pēdējiem 6 mēnešiem, jo šāds pienākums jums izriet no Kredītiestāžu likuma 52.panta, kurš paredz, ka mums ir pienākums pārbaudīt Pētera maksātspēju”. Nu smieklīgi. MINĒTAIS KREDĪTIESTĀŽU LIKUMA PANTS NENOSAKA AIZŅĒMĒJA PIENĀKUMU kaut ko iesniegt bankai."

Tātad šādi rīkojās banka, kurai  "Pārdomāta stratēģija, papildināta ar elastību un prasmi veikli reaģēt uz mainīgajiem tirgus notikumiem, izmaiņām klientu vajadzībās un informācijas tehnoloģiju attīstībā, nodrošina stabilu bankas izaugsmi un pozīcijas nostiprināšanos tirgū." un kura "... ciena savu klientu individualitāti."

Tas, protams, nav vienīgais punkts šajā farsā, bet tas tikai lieku reizi norāda, ka ir brīži, kad bankas rīkojās kā vēlās un nebūt ne kā stabili un solīdi partneri. Tas pats diemžēl attiecināms arī uz "Swedbank", kura visai interesanti darbojās arī šādos gadījumos, kurus aprakstījis "DB" šeit - tātad citēju:

"Pēc Swedbank prasības būvmateriālu tirgotāja Tapeks veikalos apķīlāta arī jau nopirkta prece. Pircējiem līdz tiesai nav nekādu cerību savu mantu atgūt, Db informēja maksātnespējas administratore Viktorija Portere.

Liepājas uzņēmējs Pēteris Poļaņins 19. decembrī Liepājā, SIA Tapeks būvmateriālu veikalā Tapro iegādājās jumta kārniņus un kondensāta plēvi par 1046 latiem. "Preci pasūtīju, norādot, ka man tā nav vajadzīga tūlīt. Veikals to sagādāja jau decembrī un mani pierunāja samaksāt, jo līdz gada beigām esot jāsakārto finanšu lietas. Vienlaikus pārdevējs piedāvāja atstāt preci uzglabāšanā, " Db situāciju atstāsta P. Poļaņins.

Jaunbūve atrodas Liepājas rajonā, un nopirktie materiāli būtu jāglabā pļavā, tāpēc uzņēmējs piekritis pārdevēju priekšlikumam. 23. decembrī Swedbank panāca, ka Tapeks veikalus slēdz un tajos esošo preci sāka apķīlāt. P. Poļaņins ieradies veikalā ar pavadzīmēm un pirkuma čekiem, lai savāktu sev piederošo mantu, taču Swedbank nolīgtā apsardze nav laidusi viņu teritorijā. P. Poļaņins sazinājies ar maksātnespējas administratori Viktoriju Porteri, taču nav neko panācis. Pašreiz viņš uzrakstījis iesniegumu Swedbank vadībai ar lūgumu atdot viņam piederošo mantu, taču pagaidām atbildes nav. "Banka šādos sīkumos neiedziļinās. Tā ir apķīlājusi visu veikalos esošo preci, ko likums tai neliedz darīt, un līdz tiesai neko mainīt nevar," db situāciju skaidroja Viktorija Portere. Tiesa, kurā izskatīs SIA Tapeks tiesiskās aizsardzības plānu, paredzēta 3. februārī. Līdz tam P. Poļaņinam nāksies iztikt bez nopirktajiem kārniņiem, taču uzņēmējs baidās, ka arī pēc tiesas var neatgūt savu mantu."

 To dara banka, kuras oficiālā misija ir :

„Izprotot mūsu klientu vajadzības, mēs spējam piedāvāt viņiem vispiemērotākos finanšu risinājumus, tādējādi padarot klientu ikdienas dzīvi labāku. Tā mēs palielinām mūsu uzņēmuma vērtību un dodam pozitīvu ieguldījumu sabiedrības attīstībā.”. Šis, protams, ir ļoti pozitīvs ieguldījums sabiedrības attīstībā.

 

 Šādi, protams, varētu turpināt "priecāties", taču smiekli īsti nemaz nenāk, jo šie notikumi tikai norāda klientu patieso "vērtību" banku acīs... 

 


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: